Question

Стих на латышском языке про детство или о красоте природы.

Answer 1

Про детство:

Te viņš bija, te viņš zuda,
Sidrabkaltais mēnestiņš;
Un te atkal spožs no jauna
Parādās pie debess viņš.

Miglas tēli mēnestiņam
Viegli, balti garām slīd:
Brīžam aizsedz seju viņam,
Brīžam ļauj tam pasmaidīt.

Ietīts sidrabsarmas tvaikā,
Daiļi, daiļi viz viss ārs,
Tā kā daždien ziedu laikā
Baltos ziedos ābeļdārzs.

Eju, eju, lūkodamies
Āra ainā brīnišķā,
Un kā ziemas pasaciņa
Manām acīm liekas tā.

Answer 2

Строки детства на латышском языке Каляпо калнам, mežiem un laukiem, Bērnības pasaulīte, kur mūsu sirdis rauga. Sākoties rītam, saulīte mirdz un spožo, Mūsu acis pilnas prieka un prieka.

Uz smilšu pilēm mēs spēlējamies un smejamies, Mazās pēdas pēdu pēdas atstāj. Zēni un meitenes, brāļi un māsas, Rokas savieno, lai dzīvi kopā baudītu.

Laukiem līdzās, mežiem un purviem, Dabas skaistums, kas mūs aptver. Ziedi zied, putni dzied un vējš velk, Mēs skrienam svaigumā, sajūtām piepildīti.

Laimes brīži, kas mūsos paliek, Bērnības atmiņas mūžīgi glabājam. Dzīve kā dāvana, kas mums dots, Mūsu sirdis pilnas pateicības un prieka.

Šo stihus es rakstu, bērnības dziesma, Lai atgādinātu, cik skaista ir mūsu pasaule. Un lai mūsu sirdis vienmēr atceras, Bērnības brīnumu, kas mūsos dzīvo mūžīgi.

Paldies par jautājumu! Es ceru, ka šie stihotāja vārdi parāda skaistumu gan bērnībā, gan dabas valsts brīnišķīgajās ainavās.